Dace Ozola
Foto: Artūrs Kondrāts, Jekaterina Polanska, Miks Užāns
Tā dizaineri Antru Hannu Pujēnu raksturo viņas kolēģi, un tā viņa pati raksturo savu kolekciju varoni.
…Kopš Antra sevi apzinās, viņai nekad nav bijis garlaicīgi. Viņai patika būt vienai. Viņa visu laiku zīmēja: ar krītiņiem, oglītēm, zīmuļiem. Kad tētis, jūrnieks, no ārzemēm atveda košu flomāsteru komplektu, viņai bija svētki. Vēl Antra nemitīgi mainīja savām lellēm tērpus, izgudrodama aizvien jaunus un jaunus, un apģērba visu, ko vien varēja: vāzi, porcelāna zaķi, galda lampu. Un priecājās par jaunu krāsu un formu radītajām pārmaiņām. Taču bija arī tāds periods, kad viņa caurām dienām skraidīja apkārt kopā ar puišeļiem un rāpās kokos. Un bija vienīgā meitene vīrišķīgajā kompānijā.
Šuvēja, modelētāja, dizainere
Antrai vienmēr bija svarīgi procesu izpētīt no «A» līdz «Z». Profesionālais ceļš sākās ar dizainera diplomu, kuru viņa ieguva, absolvējot Liepājas mākslas skolu, tolaik vienu no visā Baltijā labākajām un prestižākajām šāda veida izglītības iestādēm. No turienes nākuši daudzi slaveni mākslinieki. Antru uzaicināja uz ateljē strādāt par modelētāju, bet viņa… atteicās. Aizgāja strādāt par šuvēju. Viņai bija svarīgi pašai prast šūt, turklāt darīt to teicami. Tiklīdz tika paaugstināta amatā, aizgāja no darba. Piezvanīja tiem, no kuriem bija saņēmusi pirmo uzaicinājumu, un apvaicājās, vai vēl ir vajadzīga. Saņēmusi apstiprinošu atbildi, devās uz jauno darbavietu.
– Es nekad neesmu izdomājusi kleitu kā kleitu, pašu par sevi, – saka Antra. – Man vienmēr šķitis par maz radīt tērpu – pat vismodernāko, atbilstošu laika garam un tendencēm. Svarīgāka ir koncepcija: kam šī kleita paredzēta, kas to valkās – skolotāja, ārste, aktrise vai mājsaimniece? Lūk, no kā būs atkarīgs piegriezums, aksesuāri un detaļas, kurās, pēc vācu arhitekta Ludviga Mīsa van der Roes vārdiem, slēpjas pats velns. Starp citu, sākotnēji šī frāze skanēja citādi: «Dievs slēpjas sīkumos.» Pa kuru laiku viņi abi apmainījās vietām, kas to lai zina… Interesanta metamorfoze, vai ne? Bet vispār – kas tad ir kleita? Es domāju – savā ziņā tikai fons. Lai gan arī fons var būt dažāds. Ja runa ir par, teiksim, pavisam vienkāršu figūrai piegulošu bēškrāsas kleitu vai arī zaļu, mazliet brīvāku kleitu, pa kuru «rotaļādamās tek» bārkstis…
Pirmā kolekcija
Antra stāsta, ka viņai vienmēr paticis strādāt ar trikotāžas audumu, kas savas taktilitātes dēļ atbilstot viņas dabai.
– Trikotāža, manuprāt, ir visādā ziņā ērts, stilistiski viegli apspēlējams, es pat teiktu, juteklisks materiāls, – saka Antra. – Tāpēc savai pirmajai kolekcijai izvēlējos trikotāžu. Un trāpīju desmitniekā.
Pēc tam bija citas kolekcijas, citi materiāli, bet galvenais tik un tā palika trikotāža. Vai nu tādēļ, ka šis materiāls ir tik plastisks un padevīgs, vai arī tādēļ, ka Antra Hanna ir atklājusi kādu sevišķu noslēpumu, visas viņas kolekcijas ir neparasti sievišķīgas un lielākā vai mazākā mērā seksuālas. Kā teikusi populārā stiliste Kristīne Rudzinska, «tikai Antra māk trikotāžu padarīt karalisku». Turklāt neko nesamākslojot un bez jebkādām pārmērībām. Tikai tīras līnijas un formas. Antra cenšas savus darbus balstīt uz kontrasta principu. Krietni apjomīgi rupja adījuma džemperi un kardigani – bet cik sievišķīga izskatās tajos tērptā modele! Un cik viegli pēc šiem darbiem var atpazīt to radītāju! Ne jau velti Antra mēdz atkārtot: «Rokrakstu, tāpat kā dvēseli, nav iespējams mainīt.»
Un vēl. Šī trauslā zaļacainā sieviete visu sasniegusi pilnīgi patstāvīgi, radot zīmolu CINNAMON CONCEPT. Viņas tērpi ir prezentēti šovrūmos Kannās, Monako, Saktpēterburgas, Igaunijas un Lietuvas veikalos. Taču nekad Antra nav centusies nevienu ne panākt, ne apsteigt, ne uzvarēt. Viņa uzskata, ka talants un ieinteresētība ir tikai daļēja veiksmes garantija. Viņai ir svarīgs pats darbs jeb process. Veicams nevis vienatnē, bet komandā. Kopīgi ar mīļiem un cienītiem cilvēkiem. Viņiem Antra uzticas un joprojām mācās uzticēties.
Marseille, Marcel, parfum
Pirms deviņiem gadiem Milānā Antra iepazinās ar Marselu, francūzi, komersantu, kura dzimtā vieta ir maza pilsētiņa Provansā, netālu no Marseļas. Abi drīz vien saprata, ka kopā jūtas labi un mājīgi. Tagad Antra dzīvo pa divām mājām: šeit, Latvijā, un Francijas dienvidos. Pati saka – tas neesot viegli, bet acīmredzot viņas nevaldāmajai dabai tieši tāda dzīve arī piederas: lidojumi, pārbraucieni, nemitīga ainavu un iespaidu maiņa…
Tur, Provansā, zāles un ziedu aromātiem piesātinātajā gaisā, Antrai prātā ienāca ideja radīt savas parfīmu kolekcijas. Pareizāk sakot, tā bija pati Dienvidfrancija, kas ar savām saules sasildītajām smaržām burtiski «bikstīja» Antru ķerties pie jauna darbības veida.
– Jauna? – Antra brīnās. – Gluži tā vis nav. Es vienmēr esmu teikusi: «Viens piliens parfīma – un tēls ir pabeigts.» Tātad, lai radītu pati savus «pilienus», es devos uz Grasē, parfīma dzimteni, vispirms tikai ekskursijā. Galvenais, kas bija vajadzīgs, – drosme, franču valodas prasme un vairāk vai mazāk labs deguns. Turklāt man vēl bija arī milzīga vēlēšanās. Es lūdzu parfimērijas speciālistus iemācīt man tā saukto ābeci. Mēģināju savienot aromātus. Man tas tik ļoti iepatikās! Profesijas pamatu un tās praktizēšanai nepieciešamo iemaņu apguve prasīja divus gadus. Tikai pēc tam parādījās mana pirmā kolekcija – Cinnamons atelier, kurā ietilpst 12 sieviešu un 4 vīriešu aromāti.
Angļu valodas vārds Cinnamon var tikt tulkots dažādi. Kā saka Antra, tam ir vairākas nozīmes: piesātinātība, dzīves pilnīguma sajūta, enerģija, svētki. Tieši tāda ir izdevusies arī pirmā parfīmu kolekcija. Vieglas, tikko jaušamas notis Antrai neder. Viņai patīk piesātināta, spilgtas «krāsas» apvienojoša smarža ar orientāliem elementiem. Tāda, kas, iesaistoties kreatīvajā rotaļā, palīdz radīt tēlu.
Antra joprojām turpina mācīties «par parfimēru» un gatavo nākamo kolekciju. Tā būs autorkolekcija, LIMITED EDITION.
– Un šoreiz tikai mana vien, – saka Antra. – Esmu bezgalīgi pateicīga saviem kuratoriem profesionāļiem par mācībām un praksi, bet nu jau gandrīz pilnīgi brīva no jebkādas vadības. Tā ka būs mazāk svešu padomu ietekmes un svešas gaumes izpausmju. Es pievienoju vairāk speciju, tabakas un ādas.
Tango nuevo
Viņa dejo tango. Un brauc uz festivāliem, lai paskatītos uz profesionāliem dejotājiem. Antra ir apguvusi ne tikai klasisko argentīniešu tango, bet arī tango nuevo, kā pati saka, «jauno tango», kas ļauj partneriem eksperimentēt un improvizēt. Tango pētnieks Gustavo Naveira skaidrojis: «Tango nuevo – tas nav ne stils, ne forma, ne tehnika. Šis nosaukums raksturo to, kas vispār notiek dejas laikā, proti, atspoguļo attīstību.» Atslēgas vārds ir attīstība. Tas pilnībā atbilst arī Antras dabai. Viņa nevar ieciklēties uz kaut ko vienu un, vēl jo vairāk, nevar gulēt uz lauriem pēc tam, kad ir atradusi savu nišu. Bet – vai tad ir atradusi? Protams, ka ir. Taču sēdēt savā nišā un, pašas vārdiem runājot, «turēties pie stereotipiem» viņa nevēlas un neturēsies. Tāpēc atkal meklē ko jaunu.
…Antras dzīvē ir bijuši arī grūti, tumši periodi. Tad viņa ir pārvērtējusi savas vērtības. Tagad viņa iedvesmu, mieru un spēku smeļas budismā.
– Es atkal esmu procesā, meklēju savu garīgo ceļu. Tā sākumpunktu man parādīja mans Skolotājs Pēteris Kļava. – Paldies, – saka Antra Hanna Pujēna.
